Iestatīšana lokālajās tīklos Windows un Linux failu serveriem

Lai efektīvi pārvaldītu informāciju un kopīgi strādātu ar dokumentiem mūsdienu datoru tīklos, nav iespējams iztikt bez failu serveru izmantošanas, kas ir neatņemama šī procesa sastāvdaļa un nodrošina centralizētu datu glabāšanu. Izmantojot failu serverus, liels lietotāju skaits iegūst organizētu un vienkāršotu piekļuvi dažādiem resursiem lokālajos tīklos, neatkarīgi no tā, vai tas ir neliels birojs vai liela korporācija, vienkāršo failu apmaiņu un palielina datu drošību. Sistēma, kas ir universāla operētājsistēmām, neatkarīgi no biznesa prasībām un administratora prasmēm, ļauj izvēlēties vispiemērotāko platformu, vai tā būtu Linux vai Windows.

Šajā rakstā mēs apskatīsim, kā konfigurēt failu serveri Windows un Linux. Katram no šiem sistēmām ir savas priekšrocības un īpatnības, un zināšanas par to, kā pareizi konfigurēt failu serveri, palīdzēs optimizēt datu glabāšanas un apmaiņas procesus jūsu lokālajā tīklā.

Failu servera priekšrocības

Pirms pārejam pie konfigurācijas, īsi apspriedīsim, kādas priekšrocības var sniegt failu serveris:

1. Centralizēta pārvaldība: Visi dati tiek glabāti vienā vietā, kas ļauj administratoriem viegli pārvaldīt piekļuvi, drošības iestatījumus un dublējumus.
2. Laika un resursu ekonomija: Pateicoties kopīgai piekļuvei failiem, lietotāji var viegli dalīties ar datiem, izslēdzot nepieciešamību sūtīt failus pa e-pastu vai izmantot ārējos glabātājus.
3. Datu drošība: Failu serveris ļauj iestatīt stingrus piekļuves noteikumus, ierobežojot tiesības skatīt, mainīt vai dzēst datus. Tas palīdz samazināt risku nejaušai svarīgu dokumentu zaudēšanai.
4. Dublēšana: Centralizēta glabāšana atvieglo datu dublēšanu, kas ir īpaši svarīgi sistēmas vai aparatūras problēmu gadījumā.
5. Iestatījumu elastība: Mūsdienu operētājsistēmas piedāvā daudz iespēju failu serveru konfigurēšanai, ļaujot izveidot risinājumus visdažādākajām vajadzībām un lietotāju veidiem.

Tālāk sīkāk apskatīsim, kā veikt failu servera konfigurāciju galvenajās operētājsistēmās, piemēram, Linux un Windows.

Konfigurācija operētājsistēmā Windows

1. solis: Izvēlamies operētājsistēmas versiju

Windows Server vislabāk derēs lielām organizācijām un augsti noslogotiem tīkliem, jo šī operētājsistēmas versija piedāvā progresīvākas funkcijas servera komponentu pārvaldībai. Tomēr, ja failu serveris tiek izmantots mājas apstākļos un nelielos birojos, var brīvi izvēlēties starp standarta Windows 10 vai 11 versijām.

1. Ja izmantojat Windows Server, instalējiet nepieciešamo failu servera lomu, izmantojot Server Manager.
2. Izmantojot ierasto Windows versiju, kas ir pilnīgi piemērota mājas apstākļiem un mazajiem tīkliem, pietiek izmantot mapju un failu koplietošanas funkciju.

2. solis: Kopējās direktorijas konfigurācija

Šajā solī mums vispirms jāizveido darba mape, kas tiks izmantota tīkla failu apmaiņai:

1. Nepieciešams atrast un atvērt piekļuvi citiem lietotājiem uz mapi, kuru plānojam izmantot kopīgai failu apmaiņai.
2. Atrodiet opciju “Īpašības”, noklikšķinot uz mapes ar peles labo taustiņu.
3. Tad, īpašībās, atrodam cilni “Piekļuve” un atļaujam “Kopīgošanu”.
4. Pievienojot piekļuvi, mums jānorāda, kam tieši mēs atļaujam, izvēloties lietotāju grupas vai atsevišķus lietotājus, kā arī jāiestata piekļuves līmenis: lasīšana un rakstīšana vai tikai lasīšana.  
5. Lai saglabātu mūsu iestatījumus, nospiežam pogu “Pielietot”.

3. solis: Tīkla parametru konfigurācija

Vispirms jāpārliecinās, ka piekļuve mūsu serverim ir aktivizēta tīkla lietotājiem. Tam arī jānodrošina tiesības uz kopīgu printeru un failu izmantošanu:

1. Vispirms pārejiet uz “Vadības paneli” un dodieties uz “Tīklu un koplietošanas centru”
2. Lai aktivizētu kopīgu piekļuvi failiem un printeriem, atrodam punktu “Mainīt papildu koplietošanas iestatījumus” un izvēlamies to.
3. Lai atvieglotu darbu ar failiem, var atteikties no paroles aizsardzības, atslēdzot šo opciju. Tomēr stingri neiesakām atteikties no aizsardzības, strādājot tīklos ar augstu drošības līmeni.

4. solis: Piekļuves konfigurācija serverim lietotājiem

Izmantojot tīkla adresi, lietotājiem ir iespēja piekļūt koplietošanas mapēm:

1. Atveriet "Failu pārlūku" jebkurā sistēmas ierīcē.
2. Atrodiet opciju "Pievienot tīkla disku".
3. Nākamajā solī ievadiet tīkla adresi, kas novirza mūs uz kopīgo mapi, piemēram, \\IP_adrese_servera\Mape.
4. Ievadiet lietotāja akreditācijas datus, ja nepieciešams.

Pēc visām veiktajām manipulācijām tīkla lietotāji varēs redzēt un strādāt ar failiem. Tas attiecas gan uz lokālajiem diskiem, gan uz koplietošanu.

Konfigurācija operētājsistēmā Linux

Lai izveidotu un konfigurētu serveri, kas atbalsta SMB protokolu, ko izmanto Windows tīklos, Linux nepieciešams papildu programmatūra, proti, Samba programma. Tādējādi tiek radīta iespēja failu apmaiņai starp datoriem, izmantojot Linux un Windows operētājsistēmas.

1. solis: Samba instalācija

Samba programmas instalācijas process var atšķirties atkarībā no Linux izplatīšanas.

Ubuntu vai Debian gadījumā:

sudo apt update

sudo apt install samba

CentOS vai Fedora gadījumā:

sudo yum install samba samba-common

2. solis: Darbs ar Samba konfigurācijas failu

Lai integrētos ar tīklu, pēc Samba instalācijas pabeigšanas jāizmanto konfigurācijas fails, lai veiktu nepieciešamās izmaiņas:

sudo nano /etc/samba/smb.conf

Noslēgumā nepieciešams pievienot faila beigās norādīto bloku:

[Shared]

path = /home/user/shared

browseable = yes

writable = yes

guest ok = yes

read only = no

Lai nodrošinātu kopīgu piekļuvi mapei, jāaizstāj path ar faktisko ceļu uz nepieciešamo direktoriju. 

3. solis: Kopējās mapes atļauju konfigurācija 

Vispirms izveidojam direktoriju, kas paredzēta kopīgai izmantošanai, un iestatām nepieciešamās atļaujas:

sudo mkdir -p /home/user/shared

sudo chmod 777 /home/user/shared

Komanda chmod 777 nodrošina pilnīgu piekļuvi visiem dokumentiem, kas atrodas mapē, visiem lietotājiem. To var mainīt atkarībā no drošības prasībām.

4. solis: Samba restartēšana

Lai izmaiņas, kas veiktas konfigurācijas failā, stātos spēkā, būs nepieciešams restartēt Samba:

Tagad serveris ir gatavs darbam, un lietotāji var piekļūt tam.

5. solis: Piekļuve serverim no Windows

Lai piekļūtu Linux failu serverim no Windows datora, atveriet "Failu pārlūku" un ievadiet tīkla ceļu, piemēram:

\\IP_adrese_servera\Shared

Pēc tam mape būs pieejama apskatei un rediģēšanai, it kā tā būtu lokālajā diskā.

Dublēšana un informācijas drošības nodrošināšana

Regulāras dublēšanas nodrošināšana un datu drošības garantēšana ir viens no galvenajiem aspektiem failu servera konfigurācijā. Abām platformām, kas minētas šajā publikācijā, ir ieviesti dažādi automātiskās dublēšanas procesa paņēmieni, gan iebūvēti, gan trešo pušu.

Dublēšana Windows

Automātiski izveidot datu kopijas uz ārējiem glabātājiem vai tīkla diskiem Windows var, izmantojot iebūvētos dublēšanas rīkus, piemēram, izmantojot “Windows Server dublēšanu”.

Dublēšana Linux

Linux var izmantot rsync, lai veiktu inkrementālo datu dublēšanu. Šeit ir komandas piemērs:

rsync -av --delete /home/user/shared /mnt/backup/

Šī komanda izveidos dublējumu mapē /home/user/shared uz diska, kas pievienots pie /mnt/backup/, un dzēsīs visus failus, kas tika izdzēsti no sākotnējās mapes.

Failu servera priekšrocības un trūkumi Windows

Failu servera izmantošanai gan Windows, gan Linux ir savas priekšrocības un trūkumi. Platformas izvēle ir atkarīga no biznesa prasībām, administratora prasmēm un failu servera izmantošanas īpatnībām.

Priekšrocības:

1. Vienkārša konfigurācija un lietošana: Windows piedāvā intuitīvu saskarni un rīkus, kas atvieglo failu servera konfigurāciju un pārvaldību. Lietotājiem ar minimālu pieredzi darbā ar serveriem būs vieglāk konfigurēt failu serveri Windows.
2. Spēja sadarboties ar citiem Microsoft izstrādājumiem: Failu serveris Windows lieliski integrējas ar citiem Microsoft izstrādātajiem programmatūras risinājumiem, piemēram, Active Directory, Exchange, Microsoft Office, padarot to par ērtu risinājumu uzņēmumiem, kas izmanto Microsoft ekosistēmu.
3. Atbalsts NTFS piekļuves sistēmai: NTFS (New Technology File System) nodrošina elastīgu piekļuves tiesību pārvaldību failu un mapju līmenī, piedāvājot smalkas drošības konfigurācijas dažādām grupām un atsevišķiem lietotājiem.
4. Atbalsts centralizētai pārvaldībai: Windows Server rīki centralizētai lietotāju, atļauju un dokumentu pārvaldībai padara to piemērotu lieliem tīkliem ar lielu abonentu skaitu.
5. Grafiskā saskarne: Windows konfigurācijas elastība servera pārvaldībai padara to ērtu lietotājiem, kuri ir pieraduši pie grafiskās saskarnes, jo daudzas uzdevumus var veikt bez komandrindas izmantošanas.

Trūkumi:

1. Izmaksas: Windows Server prasa licenci, kas var palielināt izmaksas uzņēmumiem, īpaši, ja ir nepieciešams iegādāties licences katram klientam, kas pieslēdzas serverim.
2. Augstas sistēmas prasības: Patērējot operatīvo atmiņu un procesora jaudu, Windows Server izmanto lielāku resursu apjomu salīdzinājumā ar Linux operētājsistēmu, kas var būt trūkums, strādājot uz veciem vai vājiem serveriem.
3. IEROBEŽOTA ELASTĪBA: Ērtā Windows grafiskā konfigurācija diemžēl neļauj izvairīties no ievērojamām pūlēm un laika patēriņa dažiem uzdevumiem salīdzinājumā ar elastīgākām Linux sistēmām, kur konfigurāciju var rūpīgi izstrādāt atbilstoši konkrētām uzņēmuma prasībām. 
4. Atjauninājumi un Windows ievainojamības: Ņemot vērā Windows pakļautību daudziem uzbrukumiem, lai izvairītos no nepatīkamām situācijām ar uzlaušanu, inficēšanos un informācijas noplūdi, ir nepieciešams bieži atjaunināt sistēmu, lai novērstu ievainojamības. Tas rada papildu grūtības administratoriem, kuriem jāuzrauga drošība un atjauninājumu savlaicīgums.

Failu servera priekšrocības un trūkumi Linux

​​​​​​​

Priekšrocības:

1. Elastība un kontrole: Linux nodrošina pilnīgu kontroli pār servera iestatījumiem, ļaujot administratoriem konfigurēt serveri līdz sīkumiem, tostarp failu, lietotāju un drošības pārvaldību.
2. Bezmaksas izmantošana: Linux ir bezmaksas operētājsistēma, kas padara to pievilcīgu mazām un vidējām uzņēmumiem, kuriem nav jāmaksā par licencēm. Daudzi izplatījumi piedāvā atvērtu avotu, kas ļauj pielāgot sistēmu konkrētām vajadzībām.
3. Augsta drošība: Linux ir pazīstams ar savu uzticamību un augstu aizsardzības līmeni. Linux serveri retāk tiek pakļauti uzbrukumiem, un sistēma ļauj smalki iestatīt piekļuves tiesības, kas palielina drošības līmeni.
4. Zemas sistēmas prasības: Linux var efektīvi darboties pat uz veciem vai vājiem serveriem. Tas padara to par lielisku izvēli mazajiem tīkliem vai organizācijām ar ierobežotu budžetu.
5. Jaudīgi komandrindas rīki: Sistēmas administratori, kuri ir pieraduši pie komandrindas, var viegli automatizēt uzdevumus un pārvaldīt serveri, izmantojot jaudīgus komandrindas rīkus un skriptus.
6. Liels kopienas atbalsts: Linux ir milzīga kopiena, un lielākajai daļai uzdevumu vai problēmu jau ir risinājumi un dokumentācija. Tas ļauj administratoriem ātri atrast informāciju un risinājumus dažādiem jautājumiem.

Trūkumi:

1. Stipra mācīšanās līkne: Failu servera konfigurācija un pārvaldība Linux var būt sarežģīta lietotājiem, kuri nav pazīstami ar komandrindu. Administratori, kuri pirmo reizi saskaras ar Linux, var saskarties ar grūtībām uzdevumu risināšanā un sistēmas konfigurēšanā.
2. Native grafiskā saskarne trūkums: Lai gan dažos Linux izplatījumos ir grafiskās saskarnes, lielākā daļa administratīvo uzdevumu tiek veikti caur komandrindu, kas var būt neparasta lietotājiem, kuri ir pieraduši pie GUI (grafiskās saskarnes), kā Windows.
3. Integrācija ar Microsoft produktiem: Organizācijām, kas izmanto Microsoft ekosistēmu, failu servera konfigurācija Linux var izrādīties sarežģīta, īpaši integrējot tādus produktus kā Active Directory un Exchange. Neskatoties uz esošajiem risinājumiem, tie prasa papildu iestatījumus un zināšanas.
4. IEROBEŽOTA PROGRAMMATŪRAS ATBALSTS: Dažas specializētas korporatīvās lietojumprogrammas var nebūt pieejamas Linux vai prasa papildu soļus konfigurēšanai un integrācijai.

Secinājums

Failu servera konfigurācija Windows un Linux ir svarīgs solis efektīvas datu pārvaldības organizēšanā lokālajā tīklā. Pareiza platformas izvēle ir atkarīga no jūsu tīkla vajadzībām, administratora kvalifikācijas līmeņa un uzdevumu specifikas.